Informācija par Seišelu salu dejām.

Seišelu salu dejas ir daļa no kreolu kopienas, Seišelu salu pamatiedzīvotāju kultūras mantojuma. Šīs dejas apvieno Āfrikas, Eiropas un Indijas ietekmes un tiek pasniegtas enerģiski, dzīvespriecīgi un krāsaini. Seišelu salu dejas parasti tiek izpildītas ar muzikālu pavadījumu. Šo mūziku parasti spēlē ar vietējiem instrumentiem, piemēram, ģitāru, akordeonu, marakasiem un bungām. Dejas tiek savienotas ar ritmiem, kas atspoguļo vietējo iedzīvotāju ikdienu, attiecības ar jūru un saistību ar dabisko vidi. Viens no slavenākajiem Seišelu salu deju veidiem ir "moutia". Moutia ir dejas veids, kura saknes meklējamas Āfrikā un ko izpildīja vergi. Šo deju raksturo ķermeņa kustības un ritmisks kāju darbs. To izpilda grupās, un to parasti pavada vokāls un perkusijas. Papildus tam ir arī vēl viens populārs deju veids, ko sauc par "seggae". Seišelu salu jauniešu vidū populārs mūzikas žanrs seggae ir regeja, sega un citu vietējo mūzikas stilu kombinācija. Seggae dejas tiek dejotas nepiespiesti un brīvi, un tās parasti tiek veiktas izklaides nolūkos jauniešu vidū. Citi Seišelu salu kultūras deju veidi ietver tādas dejas kā "contredans" un "sante". Contradance ir Eiropas izcelsmes dejas veids un tradicionāli tiek izpildīts pāros. Sante ir grupas deja, kas ir iecienīta salas pamatiedzīvotāju vidū, un to bieži veic īpašos pasākumos. Seišelu salu dejas ir svarīgs elements, kas atspoguļo vietējo iedzīvotāju kultūras identitāti un vēsturi. Šīs dejas ir populāras arī tūristu vidū un piedāvā pievilcīgu aktivitāti apmeklētājiem, kuri vēlas izjust salu kultūras pieredzi.