Sīkāka informācija par reliģiskajiem uzskatiem Gvadelupā.

Gvadelupa ir sala Karību jūrā un Francijas aizjūras teritorija. Tāpēc kristietība tiek uzskatīta par galveno Gvadelupas reliģiju. Šajā salā katolicisms ir visizplatītākā reliģiskā pārliecība, un lielākā daļa iedzīvotāju ir katoļi. Uz salas ir daudz katoļu baznīcu, un katoļu ceremonijas un festivāli ir svarīgi reliģiski notikumi. Tomēr afrikāņu izcelsmes cilvēku ietekmes dēļ Gvadelupā ir izplatītas arī afrokarību reliģijas. Starp šīm reliģijām svarīga vieta ir Vodou un Rastafariānismam. Vodou ir Āfrikas izcelsmes un vietējo Karību jūras uzskatu sajaukums, un tas ir izplatīts arī citās Karību jūras salās, piemēram, santerijā vai haiti vudū. Lai gan rastafariānisms ir Jamaikas reliģija, tai ir arī daudz sekotāju Gvadelupā. Citas Gvadelupas reliģiskās grupas ir protestantisms un dažādas kristiešu konfesijas. Protestantismu īpaši pārstāv tādas sektas kā adventisms, metodisms un baptisms. Uz salas ir arī neliela musulmaņu un hinduistu kopiena. Gvadelupā reliģiskās pārliecības bieži tiek uzskatītas par personīgās dzīves sastāvdaļu, un svarīgas ir reliģiskās ceremonijas un rituāli. Reliģiskie svētki ir svarīgi notikumi, ko salas kopiena pulcējas, lai svinētu. Liela nozīme šajos svētkos ir dejai, mūzikai un tradicionālajam apģērbam. Piemēram, tādi pasākumi kā katoļu Visu svēto diena un Gede festivāls, kas svin Lwa (garus) Vodou, atspoguļo Gvadelupas reliģisko daudzveidību. Šī informācija sniedz pārskatu par Gvadelupas reliģiskajiem uzskatiem. Tomēr reliģiskā pārliecība Gvadelupā var atšķirties atkarībā no personas un kopienas, un ir ieteicams konsultēties ar vietējiem avotiem, lai iegūtu sīkāku informāciju.