Informācija par norvēģu dejām.

Norvēģu dejas ir nozīmīga Norvēģijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Šīs dejas parasti tiek izpildītas grupās, un tās var pasniegt gan tradicionālā, gan mūsdienu stilā. Dažādos Norvēģijas reģionos ir sastopamas dažādas dejas, bet visizplatītākās ir tādas dejas kā Halling, Springar, Pols, Gangar un Rull. Hallings ir deju veids, kas populārs Norvēģijas dienvidu daļā. Šo deju izpilda vientuļš dejotājs vīrietis, un tā ir pazīstama ar akrobātiskām kustībām, ko parasti veic pūļa priekšā. Dejotājs veic izaicinošas kustības, piemēram, noķer pa gaisu lidojošu cepuri vai balansē koka kastīti uz vienas kājas. Springārs ir dejas veids, kas izplatīts Norvēģijas rietumu daļā. Šo deju parasti veic pāris, un tā sastāv no daudziem griezieniem un lēcieniem. Dejotāji dejo ritmiskos soļos, viens otru apskaujot, griežoties un pieskaroties. Pols ir Norvēģijas centrālajā un ziemeļu daļā iecienīts dejas veids. Šī deja ir tautas deja, ko parasti izpilda pāros. Dejotāji dejo ātriem, enerģiskiem soļiem un bieži vien ietver daudzas virpuļojošas kustības. Gangar ir dejas veids, kas izplatīts Norvēģijas ziemeļu daļās. Šo deju parasti veic vīrieši, un tā ietver spēcīgus soļus un dažādus lēcienus. Dejotāji parasti dejo, lai sacenstos viens ar otru un ātrā tempā kustētos mūzikas pavadībā. Rull ir deju veids, kas populārs Norvēģijas dienvidu daļā. Šo deju parasti izpilda pāris, un tās pamatā ir kūlejošas kustības. Dejotāji dejo ritmiskos soļos, ripojot viens otram pretī un pēc tam ripojot atpakaļ. Norvēģu dejas var pavadīt tradicionālos apģērbos, un dažreiz tās tiek izpildītas īpašos pasākumos vai festivālos. Šīs dejas veicina Norvēģijas kultūras mantojuma saglabāšanu un izplatīšanu un atspoguļo norvēģu tautas uzticības sajūtu un identitāti.