Sīkāka informācija par reliģiskajiem uzskatiem Grieķijā.

Grieķija ir valsts, kurā visā tās vēsturē ir bijuši dažādi reliģiskie uzskati. Senās Grieķijas periodā grieķu dieviem un dievietēm bija galvenā loma. Šie dievi tika uzskatīti par pārdabiskām būtnēm, kas kontrolēja visus cilvēku dzīves aspektus. Senajā Grieķijā liela nozīme bija tādiem dieviem kā Zevs, Hēra, Poseidons, Atēna, Apollons un Artēmijs. Kristietība izplatījās Grieķijā Romas impērijas laikā.

4. gadsimtā kristietība kļuva par oficiālo reliģiju, un šajā periodā tika uzceltas daudzas baznīcas un klosteri. Grieķija tiek uzskatīta par Austrumu pareizticīgās baznīcas centru, un lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgo kristiešu ticība. Pareizticīgajai kristietībai ir svarīga loma Grieķijas reliģiskajā un kultūras dzīvē. Grieķijā ir arī islāma, jūdaisma un citu minoritāšu reliģiju piekritēji. Musulmaņu turki, īpaši tie, kas dzīvo Rietumtrāķijā, ir lielākā reliģiskā minoritāte Grieķijā. Grieķijā ir arī ebreji, katoļi, protestanti un citas reliģiskas grupas. Mūsdienās Grieķija tiek definēta kā sekulāra valsts. Konstitūcija nosaka, ka reliģija un valsts lietas ir nošķirtas. Tomēr pareizticīgajai kristietībai joprojām ir nozīmīga vieta Grieķijas kultūras un sociālajā dzīvē. Grieķijā ievērojami tiek svinēti daudzi reliģiskie svētki, baznīcas pasākumi un tradicionālās reliģiskās svinības. Rezumējot, Grieķija ir valsts, kurā visā tās vēsturē ir bijuši dažādi reliģiskie uzskati. Senās Grieķijas periodā bija plaši izplatīta dievu pielūgšana, pēc tam izplatījās kristietība un pareizticīgā kristietība kļuva par oficiālo reliģiju Grieķijā. Mūsdienās Grieķija ir valsts, kurā līdzās pastāv dažādas reliģiskās grupas, un reliģiskajai daudzveidībai joprojām ir liela nozīme kultūras un sociālajā dzīvē.