Kāda ir Austrijas tiesību sistēma?

Austrija ir federatīva republika ar konstitucionālo likumu. Tiesību sistēmas pamatā ir parlamentāra demokrātija ar likumdošanas, izpildvaras un tiesu iestādēm federālā un valsts līmenī. Likumdošanas institūcija sastāv no divām palātām: Federālās asamblejas (Nationalrat) un Federālās padomes (Bundesrat). Bundestāga sastāvā ir tautas ievēlēti deputāti, savukārt Federālajā padomē ir valstu pārstāvji. Likumdevējam ir tiesības pieņemt likumus un mainīt esošos likumus. Izpildvara sastāv no federālā prezidenta un federālās valdības. Federālais prezidents ir Bundestāga ievēlēta persona, un tam ir simboliska loma. Federālo valdību vada premjerministrs, un to veido ministri. Izpildvara ir atbildīga par likumu izpildi un valsts ikdienas pārvaldību. Tiesu varu veido divas galvenās tiesu iestādes – Federālā Augstākā tiesa (Oberster Gerichtshof) un Konstitucionālā tiesa (Verfassungsgerichtshof). Kamēr Federālā Augstākā tiesa izskata civillietas un krimināllietas, Satversmes tiesa izskata lietas par konstitucionālajiem pārkāpumiem un pamattiesībām. Turklāt štatos ir tiesu iestādes. Austrijas tiesību sistēma ir balstīta uz Vācijas tiesību sistēmu un parasti ir balstīta uz rakstiskām tiesībām. Valstu likumiem ir jābūt saderīgiem ar konstitūciju un starptautiskajiem līgumiem. Tiesas lemj neatkarīgi, lai nodrošinātu likumību un taisnīgumu. Austrijas tiesību sistēma ievēro pamattiesības un piešķir lielu nozīmi tiesu neatkarībai. Turklāt tas ietver tiesiskuma principu un cenšas nodrošināt, lai tiesvedības procesi būtu godīgi un caurskatāmi.